Sandplay īsa vēsture
Smilšu spēles terapijas metode ir aizsākusies pagājušā gadsimta 20-to gadu beigās, kad to kā terapeitisku metodi aprakstīja angļu pediatre un terapeite Margareta Lovenfelde (M.Lowenfeld,) savā darbā izmantojot divas cinkotas paplātes ar smiltīm un ūdeni, kā arī miniatūras figūras. Strādājot ar saviem mazajiem pacientiem, M.Lovenfelda izveidoja tā saukto „Pasaules tehniku”. Viņa ideju par smilšu spēli kā terapeitisku metodi aizguva no zinātniskās fantastikas žanra meistara Herberta Džordža Velsa (H.G.Wells) grāmatas "Grīdas spēles”(1911.g.), kurā autors aprakstīja, kā viņš ar saviem diviem mazajiem dēliem spēlējas uz grīdas ar miniatūrām figūriņām, kas ir mūsdienās saprotama, bet tolaik pavisam neparasta tēva pieredze bērnu audzināšanā. Īpašu ieguldījumu smilšu spēles terapijas metodes attīstībā, teorētisko principu formulēšanā un citu speciālistu apmācīšanā deva K.G.Junga skolniece Dora Kalfa (D.Kalff). Dora Kalfa mācījās smilšu spēli pie M.Lovenfeldes un papildināja to ar atziņām no Junga dzīļu psiholoģijas un austrumu filozofijas. Doras Kalfas skolotājs Karls Gustavs Jungs uzskatīja, ka māksliniecisku tēlu radīšana ir alternatīva psihoterapijas metode, ar kuras palīdzību var apzināt apslēptās un apspiestās jūtas un priekšstatus. Viņš arī izteica hipotēzi par to, ka cilvēka psihei piemīt tendence tiekties uz veselumu un pašizdziedināšanos. Dora Kalfa attīstīja tālāk “Pasaules tehnikas” ideju, apvienojot to ar Junga analītiskās psiholoģijas uzskatiem un austrumu filozofiju, tā radot smilšu spēles terapiju (Sandplay). Šādā veidā ir veidojusies smilšu spēles terapijas Junga analītiskā pieeja, kuras pamatā ir darbs ar zemapziņas simbolisko vēstījumu. Tas veido pamatu iekšējās pasaules attīstībai un izaugsmei. Sākotnēji šī metode tika izmantota tikai darbam ar bērniem, jo viņiem ir grūtības vārdos aprakstīt savus pārdzīvojumus gan vecuma, gan ierobežotā vārdu krājuma dēļ, tomēr ar laiku metodi sāka izmantot arī darbā ar pieaugušajiem.
Latvijā smilšu spēles terapijas metode ir ienākusi, pateicoties Lindei fon Keizerlinkai, kura ir no senas baltvācu dzimtas Latvijā, dzimusi Vācijā un bērnību pavadījusi gan Silēzijā, gan Angolā. Linde fon Keizerlinka studējusi mākslu, mākslas vēsturi, amatniecību, sociālo pedagoģiju. ASV studējusi humānistisko psiholoģiju un ģimenes terapiju pie izciliem skolotājiem (Virginia Satir, Martin Kirschenbaum, Watzlawick u.c.) Mākslas terapijas centrā un K.G.Junga institūtā Šveicē apguvusi darbu ar sapņiem (James Hillman) un smilšu spēles terapiju pie Doras Kalfas (Dora Kalff), kā arī Geštaltterapiju Bodega institūtā. No 1979.gada līdz 1997.gadam Linde fon Keizerlinka strādāja kā ģimenes un pāru psihoterapeite. Viņa vēlējās savas zināšanas un prasmes un sirds siltumu ieguldīt Latvijas sabiedrības attīstībā, lai stiprinātu ģimenes vērtības. 1995. gadā, sadarbojoties ar Latvijas Ģimenes centru un Latvijas Universitātes Tālākizglītības centru, pie Lindes mācības uzsāka 20 Latvijas sistēmiskie ģimenes psihoterapeiti. Linde fon Keizerlinka sadarbībā ar vācu kolēģiem 6 gadus izglītoja un izvadīja Latvijas speciālistus caur divām sistēmiskās ģimenes psihoterapijas izglītības pakāpēm. Viņa pati šajā laikā turpināja smilšu spēles psihoterapeita izglītību, lai iegūtu ISST tiesības mācīt smilšu spēles terapeitus. 2005. gadā Rīgā tika nodibināts Smilšu spēles terapijas centrs un sistēmiskie ģimenes psihoterapeiti mācījās izmantot smilšu spēles terapijas metodi savā darbā ar ģimenēm un bērniem. Pašlaik smilšu spēles terapijas metode Latvijā tiek plaši lietota, un ieņem stabilu vietu starp citām terapeitiskām un psiholoģiskās palīdzības iespējām.
Smilšu spēles terapijas metode ir ļoti saudzīga un vienlaikus dziļi iedarbīga metode, kas var palīdzēt tiklab bērniem, kā pieaugušajiem. Smilšu spēles pamatā ir simbolu valoda. Tā ir iespēja radošā veidā paust iekšējās pārdomas, savas apzinātās un neapzinātās emocijas un pārdzīvojumus, impulsus, kā arī pārstrādāt savu līdzšinējo pieredzi, veidojot jaunu savas dzīves kvalitāti.
Smilšu spēles terapijas metodes priekšrocības:
metodei nav būtisku vecuma ierobežojumu;
tā attīsta personības radošo potenciālu;
tā ļauj mazināt apziņas kontroli;
tā ir piemērota klientiem ar dažādām spējām un atšķirīgu intelektuālo potenciālu;
tā palīdz pārstrādāt pagātnes traumatiskos pārdzīvojumus;
tā veido saikni starp apzināto un neapzināto klienta personības daļu;
tā paaugstina pašvērtējumu - palīdz iegūt ticību sev un savām spējām;
tā veicina atbildības izjūtu par savu uzvedību un rīcību;
tā dod iespēju brīvi paust savu personību, būt sev pašam.
Smilšu spēles terapija īpaši ieteicama tad, ja ir novērotas šādas grūtības:
savstarpējo attiecību problēmas ģimenē;
emocionāla rakstura problēmas;
uzvedības problēmas;
attīstības aizture;
nakts bailes, murgi, fobijas;
mācību grūtības skolā;
hiperaktivitāte, UDHS;
neirozes, stostīšanās, tiki;
enurēze, enkoprēze;
traumatiski pārdzīvojumi (šķiršanās, tuvinieku nāve, dzīves vietas maiņa u.c.);
grūtības saprast sevi un apkārtējos, veidot attiecības ar apkārtējiem.